Šeit Jūs varat atrast īsu informāciju par:

  • Vides piejamību 
  • Psiholoģiju t.sk. Theraplay®,  ABA terapiju un  Minhenes funkcionālās attīstības diagnostiku (MFAD)
  • Neiroloģiju
  • Vides pieejamību 
  • Psihologu ētikas kodeksu un Psihologu likumu

Vides pieejamība

SIA "NeuroPhys" prakses vietā Raiņa ielā 34b, Madonā, ir nodrošināta vides pieejamība. 

Neiroloģija

-ir medicīnas nozare, kas pēta nervu sistēmas uzbūvi, funkcijas, attīstību un tās slimības. Nervu sistēma uztur un regulē visus cilvēka organisma orgānus un orgānu sistēmas, nodrošinot to saskaņotu un nepārtrauktu darbību, kā vienotam veselam.

Neiroloģisko slimību diagnostiskā ļoti būtiska nozīme ir sarunai ar pacientu (un/vai piederīgo) un klīniskai izmeklēšanai (muskuļu spēka, jušanas, refleksu, līdzsvara un koordinācijas un vispusīga emocionālās sfēras pārbaudei). Ja nepieciešams, diagnozes precizēšanai (un/vai citu slimību izslēgšanai) nozīmē papildizmeklēšanu (asins, urīna analīzes, specifiskus klīniskus testus, radioloģiskus izmeklējumus, citu specialistu konsultācijas). 

Neiroloģisko slimību ārstēšanā izmanto gan medikamentus, gan fizioterapiju, fizikāloterapiju, psihoterapiju, kā arī neiroķirurģiskas manipulācijas , vai arī visu augšminēto dažādās kombinācijās.

Neirologs konsultē šādos gadījumos:

  •  galvas sāpes
  •  bezsamaņas epizodes
  •  muguras sāpes
  •  sāpes un tirpšana, nejūtīgums rokās un kājās
  •  līdzsvara un koordinācijas traucējumi
  •  nestabila gaita
  •  reibonis
  •  patvaļīgas kustības (tai skaitā trīce)
  •  runas traucējumi
  •  atmiņas un koncentrēšanās traucējumi
  •  miega traucējumi
  •  urinācijas un/vai dzimumfunkcijas traucējumi
  •  nespēks (gan lokāls - , piem., rokā, kājā; gan vispārējs jeb ģeneralizēts)
  • baiļu, nomāktības sajūta,

Psihologs

Psihologs ir speciālists ar izglītību psiholoģijā, kurš var strādāt dažādās jomās, tajā skaitā, psiholoģiskajā konsultēšanā un psihodiagnostikā.

Psiholoģiskā konsultēšana parasti notiek 10 līdz 15 tikšanās reizēs, atsevišķos gadījumos iespējama arī ilgtermiņa sadarbība, ja ir tāda nepieciešamība. Tā ir vērsta uz klienta tagadnes grūtībām, bažām par nākotni vai neirotiskiem simptomiem (trauksme, bailes, nedrošība, vainas sajūta u.c.). Konsultēšana tiek fokusēta uz veidiem kā grūtības un simptomus pārvarēt, tiek pētīti un aktivizēti klienta resursi, apgūtas jaunas uzvedības un mijiedarbības stratēģijas, kas palīdz salīdzinoši īsā laikā pārvarēt grūtības, kuru dēļ cilvēks vēršas pie psihologa.

  • ja ir saskarsmes grūtības ikdienas dzīvē (piemēram, problēmas attiecībās, darbā, ģimenē, negatīvs pašvērtējums)
  • krīzes situācijās (piemēram, šķiršanās, tuvinieka zaudējums, piedzīvota vardarbība, pašnāvības domas u.c.)
  • veselības pasliktināšanās paaugstinātas psiholoģiskas slodzes gadījumos (depresija, trauksme, atkarības un līdzatkarība, ēšanas traucējumi)
  • ja ir mācīšanās grūtības, uzvedības problēmas bērniem, aizdomas par attīstības traucējumiem,
  • gatavības noteikšanai skolai

Minhenes funkcionālās attīstības diagnostika 

Minhenes funkcionālās attīstības diagnostika (MFAD) metode ļauj novērtēt zīdaiņu (1 – 12 mēneši) un mazu bērnu (13 – 36 mēneši/3 gadi) psihomotorās attīstības atbilstību vecuma normām tādās jomās kā rāpošana, sēdēšana, staigāšana (lielā motorika), roku veiklība un uztvere (sīkā motorika), aktīvā un pasīvā runa, sociālās un patstāvības prasmes. 

Izpēte notiek rotaļu veidā, tās laikā telpā atrodas izpētes veicējs kopā ar bērnu un kādu no vecākiem, pieaugušajam tiek uzdoti jautājumi par bērna attīstību, bet bērnam tiek piedāvāti vecumam atbilstoši uzdevumi, kas ļauj novērot bērna uzvedību un attīstību. 

Pēc diagnostikas veikšanas rezultāti tiek apkopoti un pārrunāti ar vecākiem, nepieciešamības gadījumā tiek sagatavots rakstisks atzinums. Diagnostikas veikšanai un rezultātu pārrunāšanai nepieciešamais laiks ir apmēram 1 – 2 stundas.


ABA terapija 

ABA (Applied Behavior Analysis) jeb Lietišķā uzvedības analīze ir uzvedības zinātnē balstīta terapijas metode. Tā ir uz pierādījumiem balstīta metode, kas visplašāk tiek pielietota cilvēkiem ar autisma spektra traucējumiem un dažādiem attīstības traucējumiem. Vispirms tiek veikta uzvedības analīze, lai noteiktu indivīda attīstības līmeni dažādās jomās, un noteikti terapijas mērķi atbilstoši bērna individuālajām vajadzībām, tie var būt, piemēram, mazināt nevēlamu vai bīstamu uzvedību, attīstīt sociālās prasmes, spēlēšanās prasmes, akadēmiskās prasmes, valodu, pašaprūpes iemaņas u.c. Procesa laikā sistemātiski tiek pozitīvi pastiprināta vēlamā uzvedība, notiek aktīva spēlēšanās, veidojot bērnam patīkamu vidi un motivāciju, tiek iesaistīti vecāki, lai turpinātu attīstīt šīs prasmes ārpus nodarbībām. Nodarbības vada klīniskā psiholoģe un ABA terapeite apmācībā Inga Ozoliņa.


Psihologu ētikas kodekss un Psihologu likums

Psihologu ētikas kodekss un Psihologu likums nosaka, ka:

  • Klienta sadarbība ar psihologu ir brīvprātīga. Izņēmums ir pieļaujams normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tostarp ja klients ir nosūtīts piespiedu kārtā. Klientam ir tiesības pilnībā vai daļēji atteikties no psihologa pakalpojumiem, izņemot gadījumus, kad to aizliedz normatīvie akti.
  • Strādājot ar nepilngadīgajiem, psihologam jāsaņem vecāka vai likumiskā pārstāvja piekrišana, izņemot Psihologu likumā noteiktos gadījumus.
  • ·Psihologs informē klientu viņam saprotamā veidā par plānotajiem psiholoģiskās izpētes vai konsultēšanas pasākumiem, to iemesliem, mērķiem, norisi un rezultātiem.
  • Iegūtie materiāli jāglabā drošā, citiem nepieejamā vietā, tostarp ievērojot fizisko personu datu aizsardzības prasības.
  • Psihologs nodrošina visas ar klientu saistītās informācijas konfidencialitāti. Šī informācija ir viņa profesionālais noslēpums. Informācijas sniegšana var notikt tikai ar klienta rakstisku atļauju (izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus):

1)      Konfidenciālā informācija par klientu var tikt apspriesta tikai profesionālos nolūkos un tikai ar tām personām, kas tieši piedalās klienta problēmas risināšanā, informējot tās par konfidencialitātes ievērošanas nepieciešamību, iespējami minimizējot klienta identitātes izpaušanu.

2)    Informācija nepieciešama tiesībaizsardzības iestādēm un tiesu varas institūcijām atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.

3)    Informācijas izpaušana ir nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu bērna tiesību vai interešu aizsardzību. Ja psihologam ir aizdomas par nepilngadīgā apdraudētību vai vardarbību, psihologs ziņo bērnu tiesību aizsargājošām iestādēm.

4)    Informācija nepieciešama 14 un vairāk gadu veca bērna likumiskajam pārstāvim gadījumos, kad bērns pats vērsies pie psihologa un devis rakstveida piekrišanu, ka informācija par to var tikt izpausta viņa likumiskajam pārstāvim.

5)    Psihologam ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā ziņot tiesībaizsardzības vai citām kompetentām iestādēm par apstākļiem, kas viņam kļuvuši zināmi, veicot savu profesionālo darbību, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka minēto apstākļu tūlītēja nenovēršana var novest pie noziedzīga nodarījuma pret personas dzīvību, veselību, tikumību vai dzimumneaizskaramību.

Psihologu likums (Stājas spēkā 01.01.2018.) https://likumi.lv/doc.php?id=290115

Psihologu ētikas kodekss (Izdots saskaņā ar Psihologu likuma 7. panta ceturtās daļas 3.punktu) https://ikvd.gov.lv/psihologiem/psihologu-etikas-komisija/
 .